Biežāk uzdotie jautājumi (LV)

Kāpēc mēs runājam par ezeru ūdens kvalitāti, ja eirofikācija ezerus skar tikai augustā?
Iedalījums pēc organisko vielu daudzuma, kas izpaužas kā iedalījums eitrofos, mezotrofos un oligotrofos ezeros ir nemainīgs visa gada garumā, tas nozīmē, ka ezeri nekļūst eitrofi tikai augustā. Par eitrofikāciju liecina biogēno elementu (slāpekļa, fosfora) saturs un ar to saistīto bioloģisko procesu attīstība (aļģu augšana, organisko vielu uzkrāšanās) visa gada garumā un uz to skatās kopumā, nevis tikai atsevišķā gada mēnesī.

Ja projekts neizdosies vai mēs zaudēsim ezeru kā atpūtas vietu?
Projekta lielākā neizdošanās varētu būt nepietiekama fosfora saistīšana, kas nenozīmē, ka atpūtas vieta tiek zaudēta, tas nozīmē, ka eitroficēšanos neizdosies novērst pēc iespējas maksimāli. Pastāv arī risks, ka tādu barības vielu kā fosfors ārējais pienesums joprojām ir pārāk liels, un tas radītu atkārtotu pārmērīga fosfora uzkrāšanos nogulumos. Tāpēc mēs modelējam ūdens kvalitāti ezerā. Tas ļauj noteikt, no kurienes ezerā nonāk tādas barības vielas kā fosfors – vai nu no ārpuses, vai no nogulumiem, kur agrāk uzkrājies vēsturiski uzkrātais fosfors.

Kādeļ šī ezera attīrīšanā netiek izvēlētas dabai draudzīgas un bezriska mehāniskās attīrīšanas iespējas?
Mehāniskās attīrīšanas metodes (tādas kā nogulumu izvākšana) ir daudz dārgākas un varētu būtiski ietekmēt ezera apkārtni (ezeram apkārt atrodas daudz lielu koku, labiekārtota pludmale, bērnu rotaļu laukums). Turklāt no ezera tiek izņemti bentosa dzīvnieki lielā skaitā, piemēram, vēžveidīgie, kas dzīvo nogulumos. Bentosa dzīvnieki ir nozīmīga ezera sastāvdaļa, piemēram, kā barības avots zivīm.

Ezera sedimenta vide ir ļoti dinamiska. Vai tiešām ir iespējams visu izskaitļot un paredzēt visus apstākļus?
Balstāmies uz pieredzi Zviedrijā, kur ar šo metodi pēdējo 60 gadu laikā ir attīrīti vairāk nekā 30 ezeru, savukārt pasaulē attīrīto ezeru skaits mērāms vairākos simtos. Tāpēc, jā, ir iespējams izskaitļot un paredzēt apstākļus tā, lai izdarītu secinājumus par to, vai metode ir piemērota konkrētam ezeram un kādā veidā tā jāpielieto. Pirms attīrīšanas ezerā tiek veikta ļoti detalizēta priekšizpēte četru sezonu (no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada aprīlim/maijam) garumā ievācot un analizējot ūdens un nogulumu paraugus. Tiks veidots dinamisks ezera modelis, lai noteiktu ALUM metodes efektivitāti un aprēķinātu attīrīšanai nepieciešamo alumīnija savienojumu daudzumu.

Vai šos darbus nevarētu sākt rudenī, nevis peldēšanas sezonas laikā?
Realizēšanai nepieciešami noteikti laika apstākļi (vismaz 10 grādu temperatūra ūdenī un pirms notiek aļģu savairošanās uzņemot fosforu), tāpēc pavasaris ir agrākais laiks, kad to var sākt, izvēlēts ir laika posms aprīļa beigas, maija sākums, lai aktīvās peldēšanas sezonas laikā (vasarā) attīrīšanas darbi jau būtu pabeigti. Attīrīšana arī neierobežo peldēšanu, peldēt nevajadzētu laikā, kad ezerā atrodas laiva, kas veic attīrīšanu (drošības apstākļu dēļ, jo laiva ir liela), bet citādi ierobežojumu nav.

Kādēļ sociāli nozīmīga ezera kopšanai ir izvēlēta “ķīmiska” metode, kas tomēr ietver risku, nevis mehāniskās ezeru attīrīšanas metodes? Ķīmiskā ietekme ir neatgriezeniska.
ALUM koncepta metodes izmantošanā tiek pielietoti minerāli savienojumi. Lai gan alumīnija sāls savienojums tāds kā ALUM tehniski ir ķīmisks (vai sāls) šķīdums, pievienots ūdenim tas izveido ar fosforu pastāvīgi saistītu minerālu. Riskus ietver jebkuras metodes, arī ALUM metodei riskus var mazināt. Metodēm, tai skaitā ALUM metodei pastāv risks, ka metodes nebūs gana iedarbīgas, tāpēc tiek radīts modelis pirms ezeru apstrādāt ar ALUM savienojumu.
Nogulumu mehāniskā izvākšana ir dārgāka un tāpēc ne visām pašvaldībām pieejama.

Arī cilvēka organisms sastāv no ķīmiskām vielām, respektīvi vairāk nekā 90% cilvēka organisma veido skābeklis, ogleklis, ūdeņradis, slāpeklis, kalcijs un fosfors, starp citu, nelielā daudzumā arī alumīnjs. No tā nevar izvairīties, jo alumīnijs ir arī trešais izplatītākais elements un visizplatītākais metāls zemes garozā, kas izskaidro tā esamība vidē un arī ezeru nogulumos. Paaugstinātas alumīnija devas tāpat kā daudzu citu elementu paaugstinātas devas var izraisīt organisma atbildes reakciju, tajā pašā laikā jāpiebilst, ka Velnezerā konstētās alumīnija koncetrācijas ir 0,06 mg/L, kamēr noteiktās dzeramā ūdens normas attiecībā uz alumīniju ir 0,2 mg/L.

Vai Velnezerā ir palielināti fosfora rādītāji?
Jā, Velnezers tiek klasificēts kā eitrofs ezers, ezerā ir palielināts biogēno elementu (slāpekļa un fosfora) daudzums, kas veicina ezera krastu aizaugšanu, mikroskopisko aļģu masveida vairošanos, t.sk., vasarā pastāv risks, ka cianobaktērijas (zilaļģes) masveidā savairojoties potenciāli var izdalīt toksīnus.

Vai ir negatīvi piemēri ezeru attīrīšanā ar šo metodi? Vai tika analizēti negatīvie piemēri, lai no tiem izvairītos?
Protams, tiek analizēti visi iespējamie aspekti pirms īstenot šāda mēroga projektu, pretējā gadījumā šādas darbības nebūtu ne drošas, ne finansiāli pamatojamas. Balstoties uz sadarbības partneru pieredzi, Zviedrijā ir zināmi negatīvi piemēri. Abos gadījumos netika veikta priekšizpēte, kā arī nebija modeļa, kas noteiktu vajadzīgo savienojuma devu. Tā rezultātā ezera apstrādes efekts ilga īsāku laiku nekā gaidīts, galvenokārt tāpēc, ka ezerā joprojām bija daudz barības vielu. Šīs paaugstinātās barības vielas izraisīja jaunu, pārmērīgu fosfora uzkrāšanos nogulumos. Var būt arī neveiksmīga pieredze, ja ir samazināta fosfora saistīšanas efektivitāte, proti, pievienotais alumīnija savienojums nesaista tik daudz fosfora, cik varētu. No tā var izvairīties, precīzi modelējot pievienojamā alumīnija daudzumu, kas ir iemesls regulārai ezera apsekošanai pirms ezera apstrādes, lai iegūtu modeļa parametrus. Visbeidzot, nesen veiktā ezera apstrādē Somijā dažās ezera daļās bija nedaudz pazemināts pH (pH no 5,5 līdz 6). Ph ātri atjaunojās, bet neliels daudzums zivju tomēr aizgāja bojā. Šajā gadījumā nebija veikta ezeru modelēšana un netika izmantots modelis, lai pareizi īstenotu apstrādi un novērstu jebkādu risku. Turklāt apstrādes laikā netika uzraudzīts pH līmenis. Jebkurš no šiem pasākumiem būtu novērsis nevēlamu iznākumu, un visi trīs šobrīd tiek plānoti projekta TRUST ALUM ietvaros.

Vai alumīnijs tiks saistīts nogulumos un nebūs tā migrācija ezera ūdeņos?
Jā, tāds ir mērķis, alumīnija savienojumu, kas tiks izmantots Velnezerā, izmanto arī dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanai.

Kādos apstākļos alumīnija sulfāts ir drošs ezeram, sedimentiem? Kādos apstākļos tas paliek kaitīgs?
Alumīnija sulfāts ir tikai viens no ALUM koncepta metodes veidiem, var tikt izmantoti arī citi minerālie alumīnija savienojumi. Jebkurā gadījumā šie savienojumi veidos nešķīstošus nogulumus ezerā. Piemēram, var tik izmantots arī PAC (polialumīnija hlorīds), kura iedarbība būs līdzīga kā alumīnija sulfātam. Alumīnijs kā ķīmisks elements ir plaši izplatīts vidē dabiskā veidā, tas var kļūt kaitīgs pie paaugstinātas koncentrācijas. Ezerā tas paliek kaitīgs, ja ezerā ir pārāk zems pH (< 5.5) vai pārāk augsts (>9), tāpēc šī metode nav piemērota, piemēram, purva ezeriem.

Ezera attīrīšanas laikā un uzreiz pēc tās nepārtraukti tiek mērīts pH, kā arī noteikts alumīnija daudzums ūdeni, ja pH samazinās vairāk nekā pieļaujams, tīrīšanas darbi tiek pārtraukti, lai pH stabilizētos. Ja ir aizdomas par negatīvu ietekmi, ezera attīrīšana tiek pārtraukta.

Kādas ir atšķirības ALUM metodes izmantošanā mīkstūdens un cietūdens ezeros?

Sārmainība cietā ūdens ezerā ir daudz augstāka, tāpēc šādiem ezeriem ir lielāka buferspēja un ir grūtāk mainīt ūdens pH pielietojot ALUM metodi. Mīksta ūdens ezeros sārmainība ir zemāka, un mēs varam pievienot daudz mazāk alumīnija.

Mīksta ūdens ezeri dominē Skandināvijā. Kāda ir pieredze, lietojot ALUM metodi cietā ūdens ezeros?

Tas tiesa, ka Zviedrijā dominē mīksta ūdens ezeri. Taču Zviedrijā ir arī cieta ūdens ezeri, piemēram, Stokholmas un Upsalas tuvumā.  ALUM attīrīšanas metodes pielietošanā uz cieta ūdens ezeriem ir liela pieredze ES valstīs un Ziemeļamerikā. Vēsturiski attīrīšanas ilgmūžība cietā ūdens ezeros ir ilgāka, jo vienā reizē (apstrādē) var pievienot vairāk alumīnija sāļu.

Nogulumu sajaukšanos veicina gan bentiskās zivis, gan arī vējš. Vēja izraisīta nogulumu sajaukšanās ir izplatīta parādība seklajos ezeros. Kā vēja atsegtie seklie ezeri jāapstrādā ar ALUM metodi?

Ļoti svarīga ir izvēlētā nogulumu apstrādes metode. Alumīnija injekcija nogulumos šajā gadījumā ir efektīvākā un labākā izvele. Un ir mazāks risks, ka vējs ietekmēs asptrādāto nogulumu pārvietošanos.

Ja bentisko zivju īpatsvars ezerā ir augsts, tās turpinās rušināt nogulumus un tādējādi atbrīvot fosforu. Vai tādos ezeros ir jēga pielietot ALUM attīrīšanas metodi?

Zivju veicināta nogulumu sajaukšanās var pat uzlabot fosfora saistīšanas efektivitāti. Ar to ŗeķinoties var palielināt pievienoto alumīnija sāļu daudzumu, ja to atļauj budferkapacitāte. Pretējā gadījumā pie dominējošas bentisku zovju populācijas var samazināties attīrīšanas efektivitāte. Šādos gadījumos ieteicams pēc ALUM attīrīšanas veikt kontrolēto zveju samazinot benisko zivju īpatsvaru. Šāda kombinācija tiek plaši pielietota stipri eitrofu ezeru atīrīšanā.

Programme Manual Online

Choose